Vasaras skola - Lektori

Antra Priede

Mākslas zinātniece un kuratore. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozari, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Kopš 2021. gada Antra ir studiju darba prorektore LMA. Akadēmijā strādā kopš studiju laikiem. 2018. gadā iniciējusi un līdz šim brīdim vada Maģistra programmas Kuratoru studiju specializāciju. Personīgi vērtīgu profesionālo pieredzi Antra guvusi, strādājot Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā par projektu vadītāju un kuratori. Viņa arī veidojusi un vadījusi Latvijas mākslas vides sadaļu Baltijas laikmetīgās mākslas ziņu portālā Echo Gone Wrong. Pētniecības aktivitātes saistītas ar trimdas mākslas vēstures pārskatīšanu, akcentējot esošajā mākslas vidē svarīgākos jautājumus, kas saistīti ar kuratora lomu lokālā un starptautiskā mākslas ekosistēmā, sievietes lomu mākslas vidē.

Katrīna Teivāne

Fotogrāfijas vēstures pētniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra vadītāja. Ieguvusi mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Monogrāfiskā albuma “Vilis Rīdzenieks” (2018) sastādītāja un grāmatas “Laikmets un fotogrāfija. Roberts Johansons” (2022) autore. Strādājusi žurnālu “Foto Kvartāls” un “Studija” redakcijās un Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Sagatavojusi vairākus zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par fotogrāfijai un laikmetīgajai mākslai veltītām tēmām. Bijusi vieslektore Rīgas Stradiņa universitātē, lasa lekcijas par fotogrāfijas vēsturi ISSP, kā arī regulāri sniegusi publiskus priekšlasījumus par Latvijas fotomākslas vēsturi.

Lūsija Stīdsa (Lucy Steeds)

Rakstniece, pasniedzēja un kuratore. Dzīvo Argilā, Skotijā, un strādā Edinburgas Mākslas koledžā, kas ir daļa no Edinburgas Universitātes. Viņas pētniecības centrālais temats ir māksla tās publiskajā izpausmē - gan vēsturiskos, gan mūsdienu kontekstos, kuros tā ir izaicinājusi pastāvošās normas un turpina rosināt pārdomas šodienas sabiedrībā. Stīdsa ir grāmatu sērijas Exhibition Histories redaktore. Šo sēriju izdod Londonas Mākslas universitātes pētniecības centrs Afterall sadarbībā ar Asia Art Archive Honkongā, Kuratoru studiju centru Barda koledžā (Ņujorka), documenta Institut Kaselē, kā arī Gēteborgas Universitātes Mākslas, lietišķās un skatuves mākslas fakultāti. Stīdsa ir līdzredaktore tādiem izdevumiem kā Art and its Worlds (2021), Curating After the Global (2019), How Institutions Think (2017) un The Curatorial Conundrum (2016). Tāpat viņa ir sastādījusi grāmatu Exhibition (2014), kas iznāca sērijā Documents of Contemporary Art.

Andris Brinkmanis

Mākslas kritiķis un kurators, dzimis Rīgā, dzīvo Brunate un Milānā Itālijā. Viņš ir pasniedzējs un vada Glezniecības un Vizuālās mākslas bakalaura programmu NABA Akadēmijā Milānā, kā arī ir viesprofesors Latvijas Mākslas akadēmijas kuratoru kursā. 2021. gadā Brinkmanis kūrēja un izdeva grāmatu Asja Lācis. L'agitatrice rossa. Teatro, femminismo, arte e rivoluzione (Meltemi). Brinkmaņa izstāžu projekti ietver South&Porosity (Neapole, 2024), Recombinant Ecologies (Turīna, 2024), Over Exposed (Avellīno, 2023), Panopticc Garden - publisku programmu Uzbekistānas paviljonam 2022. gada Venēcijas biennālē, kā arī vairākus nozīmīgus projektus, tostarp Infancy and History (Pekina, 2019), “Signāli no citas pasaules. Asja Lācis un bērnu teātris” (Stambula, 2019), “Asja Lācis. Avangarda inženiere” (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019), The 2nd Yinchuan Biennale: Starting from the Desert. Ecologies on the Edge, (Ķīna, 2018) u.c. Brinkmanis sadarbojies ar tādiem izdevumiem kā Corriere della Sera, Alfabeta 2, Flash Art International, Monument to Transformation, SOUTH as a State of Mind.

Miks Vilsons (Mick Wilson)

Mākslinieks, pedagogs un pētnieks, kurš strādā Gēteborgā un Dublinā. Pašlaik viņš ir mākslas profesors, doktorantūras studiju programmas vadītājs Gēteborgas Universitātes HDK-Valand fakultātē, kā arī līdzpriekšsēdētājs Mākslas un politiskā imaginārisma centrā. Pēc izglītības Vilsons ir gan mākslinieks, gan mākslas un dizaina vēsturnieks. Ieguvis maģistra grādus mākslas un dizaina vēsturē, informācijas tehnoloģijās un izglītībā, kā arī vizuālajā kultūrā. Vilsons darbojas kā pētnieks Gēteborgas Universitātē un viņam ir vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredze augstākās mākslas izglītības, pētniecības, attīstības un vadības jomā. Savā profesionālajā karjerā viņš ieņēmis vadošus amatus vairākās institūcijās, tostarp Valand akadēmijā Gēteborgā (2012–2018), BAK – basis voor actuele kunst Utrehtā, Nīderlandē (2018/2019), bijis žurnāla PARSE Journal for Artistic Research galvenais redaktors (2015–2017), Graduate School of Creative Arts & Media dekāns Īrijā (2007–2012), kā arī 40 mākslas augstskolu tīkla SHARE priekšsēdētājs, aptverot vairāk nekā 30 valstis (2010–2014). Tāpat Vilsons bijis pētniecības vadītājs National College of Art & Design Īrijā (2005–2007).

Solvita Krese

Mākslas kuratore ar plašu pieredzi gan Latvijas, gan starptautiskajā laikmetīgās mākslas vidē. Kopš 2000. gada vada Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, aktīvi veidojot izstādes, kas bieži vien izceļ mākslas sociālpolitisko dimensiju. Krese bijusi kuratore un līdzkuratore vairākām nozīmīgām izstādēm, tostarp: “Neiespējamās tagadnes rēgi”, Baltijas mākslas izstāde, State of Concept, Atēnas (2024); “Pārvietojamās ainavas” (Portable Landscapes), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga un James Gallery, CUNY, Ņujorka (2018–2019); “Nenorunātās tikšanās” (Unexpected Encounters), izstāžu zāle Arsenāls, Rīga un Den Frie, Kopenhāgena (2020); Akademia. Performing Life, Villa Vassilieff, Parīze (2018); “Identitāte. Aiz neskaidrības priekškara”, Ukrainas Nacionālais mākslas muzejs, Kijiva (2016); Telling Tales, Nacionālā mākslas galerija, Viļņa; KUMU, Tallina; CentrePasquArt, Bīle (2014), u.c. 2009. gadā Krese iniciēja ikgadējo laikmetīgās mākslas festivālu Survival Kit. Bijusi Latvijas paviljona kuratore 59. Venēcijas biennālē (2022) un Latvijas paviljona komisāre 56. un 58. Venēcijas biennālē (2015, 2019).

Ineta Vaivode

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja. Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore. Viena no Eiropas Nacionālo bibliotēku konferences (CENL) grāmatu izstāžu sadarbības tīkla Books and Audiences Network Group vadītājām. Ir LNB izstādes “Teksts mūs neinteresē” kuratore un projekta vadītāja. Strādājusi pie starptautiskiem LNB izstāžu projektiem Beļģijā un Vācijā. Darba un pētnieciskās intereses saistītas ar kultūras mantojuma komunikāciju, īstenojot starpdisciplinārus projektus.

Anete Krūmiņa

Neatkarīga dizainere un izstāžu kuratore ar plašu pieredzi starpdisciplināru un izziņas izstāžu projektu veidošanā. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, vēlāk papildinājusi zināšanas Kuratoru studiju maģistrantūrā, kuru absolvējusi 2020. gadā ar izstādi “2020: Mūžības perspektīva”. No 2014. gada strādāja par izstāžu dizaineri Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, no 2021. līdz 2023. gadam bija bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja. Publicējusi rakstus par dizainu un institucionālām izstāžu praksēm platformās Punctum, Fold un Creative Museum. No 2021. līdz 2023. gadam bijusi Eiropas Nacionālo bibliotēku konferences (CENL) grāmatu ekspozīciju veidotāju tīkla Books and Audiences Network Group vadītāja, kā arī strādājusi par vieslektori Latvijas Mākslas akadēmijā un pasniedzēju Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pēdējos gados Anete ir pētījusi izstādes kā komunikācijas formu un telpiskās stāstniecības nozīmi izstāžu pieredzes veidošanā. Šobrīd kopā ar Andu Bolužu veido izdevumu par kuratoriālām stratēģijām Latvijas izstāžu vēstures kontekstā.

Anda Boluža

Strādājusi kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu kuratore un projektu vadītāja. Ir Valsts Kultūrkapitāla fonda Arhitektūras un dizaina nozares eksperte. Izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un zinātnes nodaļā, papildinājusi zināšanas Karaliskās Mākslas koledžas programmā Critical Writing in Art and Design Londonā. 2023. gadā Andas sastādītais izstādes “No Arkādijas līdz Marsam” katalogs (dizains: Dārta Hofmane) ieguva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” apbalvojumu kā gada skaistākā uzziņu literatūras grāmata. Izstāde pievērsās dārzu un parku vēstures jautājumiem, skatot tos protestu, politisko un sociālo procesu ietvarā. Pēdējos gados Anda pētījusi izstāžu dizainu un šobrīd kopā ar Aneti Krūmiņu veido izdevumu par kuratoriālajām stratēģijām Latvijas izstāžu vēstures kontekstā.

Tatjana Raičiņeca

Māksliniece un dizainere ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi mākslas, grafiskā dizaina un vizuālās komunikācijas jomā. Specializējas izstāžu, grāmatu, identitātes un navigācijas dizainos. Izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2015. gada vada dizaina biroju RADADARA, kurā attīsta projektus ar sociālu, kultūras un vides ievirzi. Profesionālās pieejas pamatā ir pārliecība, ka dizains spēj risināt estētiskas, ergonomiskas un sabiedrībai nozīmīgas problēmas. Sadarbībā ar dizaina biroju H2E, Latvijas Nacionālo bibliotēku un citiem partneriem saņemti apbalvojumi un atzinības gan starptautiskos, gan nacionālos dizaina, arhitektūras un kultūras konkursos, tostarp: SEGD, Red Dot, PrintArt Award, MAP Contemporary, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Dizaina gada balva, Adwards, Latvijas Arhitektūras gada balva, Latvijas Kultūras gada balva, Zelta ābele.

Maija Treile

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja, vairāku LNB izstāžu kuratore (LNB pastāvīgā ekspozīcija “Grāmata Latvijā” (2016, kopā ar Gustavu Strengu un Paulu Bankovski), “Melnās mākslas darbnīca” (2017), “Tiesība uz bibliotēku” (2025, kopā ar Paulu Daiju). Izdevumu “Lasīšanas pandēmija” (LNB, 2021), “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” (LNB, 2022) sastādītāja un projektu vadītāja. Darbojusies teātra un drāmas teorijā un kritikā. Šobrīd pievērusies arī mūsdienu lasīšanas paradumu pētniecībai.

Anda Baklāne

Digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un lektore Latvijas Universitātē, kur viņa pasniedz kursus “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”, “Teksta datoranalīze un datu vizualizācija” un “Latviešu literatūras kritika”. Baklāne ieguvusi maģistra grādu filozofijā, doktora grādu humanitārajās un mākslās zinātnēs, un viņas pētniecisko interešu lokā ir digitālās humanitārās zinātnes, datu modelēšana, metafora un mūsdienu latviešu literatūra.

Kaspars Vanags

Izstāžu kurators un mākslas teorētiķis. Kopā ar domubiedriem deviņdesmitajos gados izveidoja radošo apvienību Open, kas organizēja plaša mēroga starpdisciplinārus pasākumus, veicinot sadarbības praksi starp vizuālās mākslas, elektroniskās mūzikas, jauno mediju mākslas un literatūras jomā iesaistītajiem. Kā kurators veidojis projektus, kuros mākslai piešķirta kritiska sociālās platformas loma. Vēlāk pievērsies mākslas vēstures studijām, ieguvis maģistra grādu mākslas zinātnē Kortolda mākslas institūtā Londonā. Bijis kurators Latvijas paviljonam 56.Venēcijas mākslas biennālē (Katrīna Neiburga, Andris Eglītis, Armpit). Starp nozīmīgākajām izstādēm un mākslas projektiem jāmin “Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (2015) , “Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2018), Rīgas Starptautiskās mākslas biennāles starpsezonu publiskā programma microRIBOCA (2019), “Sekretiki: Rakšana padomju pagrīdē” (2020) Laikmetīgās mākslas muzejā Garage Maskavā, “Pēcnāves dzīve: piemiņas prakses un muzejs” (2024) Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. No 2020. gada vada Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju.

Kristīne Liniņa

Kuratore, izstāžu projektu vadītāja ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi dažādu projektu īstenošanā (izstādes, grāmatu un koorporatīvais dizains, notikumi u.c.). Interesē atmiņu institūcijas ar bezgalīgo stāstu potenciālu, uz apmeklētāju orientēta, pētniecībā balstītu izstāžu prakse. Uzskata, ka dizains ir nozīmīgs instruments satura atklāsmē un mediācijā plašākai auditorijai, kā arī augstu vērtē starpdisciplināras komandas, kas ļauj katru īstenoto projektu uzlūkot kā jaunradītu zināšanu kopumu un unikālu izglītības rīku. Ar nacionāla un starptautiska mēroga izstāžu projektiem strādāts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centrā, no 2022.gada - Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Santa Remere

Latvijas Jaunā teātra institūta mākslinieciskā vadītāja un Starptautiskā laikmetīgā teātra festivāla “Homo Novus” kuratore. Ieguvusi izglītību vizuālās komunikācijas jomā (Vasedas universitāte, Tamas Mākslas universitāte Tokijā), ilgstoši darbojusies kā publiciste, mākslas un literatūras kritiķe un interneta žurnāla “Satori” redaktore. Santa ir strādājusi pie atsevišķiem LJTI projektiem kopš 2015. gada, galvenokārt veidojot jauniešu un citu kultūrā mazāk pārstāvētu sabiedrības grupu mākslinieciskās līdzdalības projektus. Savā amatā Santa pievēršas inovatīvai laikmetīgajai skatuves mākslai, marginalizēto sociālo grupu atpazīstamības, pārstāvniecības un iekļaušanas veicināšanai, kā arī kultūras pieejamības uzlabošanai un stiprināšanai dažādām auditorijām.

Laine Kristberga

Latvijas Zinātnes padomes eksperte, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Mākslas zinātņu nodaļas vadītāja. Docente Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē un vieslektore Latvijas Mākslas akadēmijā un RTU Rīgas Biznesa skolā. Ieguvusi mākslas zinātņu doktora zinātnisko grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Laine Kristberga vada nevalstisko kultūras organizāciju Latvijas Performances mākslas centrs, kā arī ir starptautiskā performances mākslas festivāla “Starptelpa” direktore un kuratore. Regulāri publicējas zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos, pētnieciskās intereses ir saistītas ar performances mākslas vēsturi Latvijā un reģionā.

Liāna Ivete Žilde

Vizuālās kultūras pētniece un kuratore ar īpašu interesi par fotogrāfijas sociālajām nozīmēm. Piedalās ISSP fotogrāfijas platformas veidošanā kopš 2012. gada. Pasniegusi kursus par vizuālo antropoloģiju un fotogrāfiju dažādās izglītības iestādēs, tostarp Latvijas Universitātē un ISSP Skolā. Latvijas Mākslas gada balvas 2025 žūrijas locekle. Zinātnisku un populārzinātnisku rakstu un izdevumu autore, līdzautore grāmatai Baltic Stories: A visual guide to spaces of culture and the people behind them (2021), kā arī Radio Nabas raidījumam "Augsne". Studē Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras programmā.